Par stresu skolā
Jaunais mācību gads jau iesācies. Prieks par jaunu sākumu, par tikšanos. Tomēr skola ir ne tikai vieta, kur uzkrāt zināšanas, veidot attiecības, bet arī vieta, kur bērns sastopas ar daudz stresoriem. Īpaši satraucošs skolas sākums var būt pirmklasniekiem.
Stresu skolā izraisa vairāki faktori: tas, ka ilgi jānosēž skolas solā, jākoncentrējas aktivitātēm, kuras bērns pats nav izvēlējies darīt, jāievēro dažādi noteikumi. Dažkārt gadās noteikumus pārkāpt, tad jāuztraucas par sekām. Ja bērns noteikumus nepārkāpj, stresu rada tas, ka kāds cits to dara un saņem rājienu vai piezīmi. Tāpat bērnus ietekmē skolotāju emocionālais stāvoklis, kuru bērni ļoti labi spēj sajust. Ja skolotājs ir izdedzis, noguris, ar dzīvi neapmierināts un viņam (-ai) skola un bērni jau riebjas, bērns nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņam gribi vai negrib jāiet uz vietu, kur viņu negaida/negrib. To nav viegli izturēt arī pieaugušam cilvēkam. Bez tam bērniem stresu rada arī slodze, prasības, vērtēšana mācību procesā, lielais troksnis un haoss starpbrīžos.
Bērni ir dažādi - ja vieni spēj bez grūtībām adaptēties jaunajā situācijā, citiem būs vajadzīga palīdzība. Kā pamanīt, ka bērnam ir grūti tikt galā ar skolas radīto stresu, ja viņš par to nestāsta? Par to, ka bērnam ir grūti tikt galā ar stresu var liecināt dažādas izmaiņas viņa pašsajutā, uzvedībā un emociju izpausmēs: bērns var kļūt bailīgs, agresīvs, kašķīgs, raudulīgs, regresēt (atgriezties iepriekšējā attīstības stadijā), piemēram, sākt sūkāt īkšķi, naktī vēlas gulēt kopā ar vecākiem. Var parādīties grūtības aizmigt, nakts murgi, vai arī citi simptomi: nagu graušana, galvas vai vēdera sāpes, čurāšana gultā bez medicīniska iemesla, u.c. Stresa ietekmē pavājinās arī bērna imūnsistēma un var sākties biežāka slimošana. Protams, jāņem vēra, ka šīs izmaiņas var izraisīt arī kādi citi notikumi bērna dzīvē. Ja vecāki novēro kādas no šīm pazīmēm, būtu svarīgi saprast, ar kādiem pārdzīvojumiem tas var būt saistīts un palīdzēt bērnam tikt ar tiem galā. Ja šīs stresa radītās izmaiņas nepāriet, jāmeklē speciālista palīdzība. Lai stiprinātu bērnu nervu sistēmu un tiktu galā ar pārdzīvojumiem, labi palīdz smilšu spēles terapija.
Vecāki bērnam var palīdzēt tikt galā ar pārdzīvojumiem, ļaujot bērnam par tiem izstāstīt. Taču bieži bērni uz vecāku jautājumu „Kā gāja skolā?”atbild: „Labi!” vai „Normāli!”. Lai iegūtu vairāk informācijas un uzsāktu sarunu par to, kā skolā gājis, jautājumu var noformulēt savādāk. Var bērnam pajautāt: „Kas tevi šodien skolā iepriecināja?”, „Par ko tu šodien skolā sadusmojies (saskumi)?” Vai arī lūgt padalīties ar trīs lietām, kas šodien skolā patika un trīs lietām, kas nepatika.
Tad, kad bērns sāk runāt par savu pieredzi skolā, svarīgi bērnu ir uzklausīt. Biežāk vecākiem gribas bērnus mācīt, ko un kā vajadzēja darīt. Tiklīdz mēs sākam mācīt, mēs vairs neklausāmies, un, ja mēs neklausāmies, jau diezgan drīz bērns vairs negribēs stāstīt par to, kā patiesībā skolā gājis. Dažkārt bērni sūdzas par skolotājiem un stāsta, cik slikta ir skolotāja (jo ierakstīja piezīmi, izsauca vai neizsauca pie tāfeles utt). Mums bērna viedoklim par skolotājas „sliktumu” nav ne jāpiekrīt, ne jāpārliecina bērns par pretējo. Bērni sūdzas arī par kvalificētiem, iejūtīgiem pedagogiem, un tas, ka mēs bērnu uzklausām nenozīmē, ka mēs pievienojamies bērna viedoklim. Nereti pietiek ar to, ka mēs vienkārši ar izpratni klausāmies un pieņemam bērna jūtas, lai bērns justos labāk. Pasakām: „Es tevi saprotu, ir grūti izturēt, ka Tu cītīgi cel roku, bet skolotāja tevi neizsauc.” Vai „ Es redzu, ka tu esi saskumis (dusmīgs) par to, ka skolotāja tev ierakstīja piezīmi par skriešanu.”. Dažkārt gribas pateikt: „Pats vainīgs, nevajadzēja skriet!”, bet tad bērns nejutīsies uzklausīts. Ja bērns jūtas saprasts, uzklausīts, pieņemts, ir izpaudis jūtas par situāciju, viņš daudz vieglāk noregulē stresu un var mierīgi dzīvot un mācīties tālāk līdz nākamajai situācijai.
Jaunāko klašu bērniem vēl būtiska ir spēlēšanās. Līdz ar to mazajiem bērniem, var piedāvāt paspēlēties skolās un ļaut, lai bērns ir tas, kurš nosaka spēles virzienu. Tātad, bērns izvēlas, kurš spēlēs skolotāja un kurš skolnieka lomu, un, ko teiks un darīs katrs spēles dalībnieks. Tas ir ļoti labs veids, kā izspēlēt jūtas un situācijas, ko bērns ir piedzīvojis skolā, un atbrīvoties no uzkrātā stresa. Bez tam, šāda spēle palīdzēs arī vecākam saprast savu bērnu. Spēlēs laikā, skolnieka lomā esot, arī vecāks var nonākt kontaktā ar jūtām, kuras, iespējams, klasē piedzīvo viņa bērns, kad solā ir jāsēž mierīgi, kad nedrīkst neko teikt pirms skolotājs ir devis atļauju, kad nav īsti skaidrs, kas jādara, kad kļūst garlaicīgi utt. Tas viss var būt diezgan grūti izturams arī pieaugušajam, un bieži vecāki šādu spēlēšanos vēlas pārtraukt, lai darītu kaut ko citu.
Dažkārt vecāki jūtas vainīgi, ja bērnam skolā ir kādas grūtības. Tomēr jāatceras, ka bērniem ir pašiem savs temperaments, dzīves pieredze un notikumi,kas bērnu ietekmē, un no visa vecāki savus bērnus pasargāt nespēj. Bērni piedzīvo dažādus sarežģītus notikumus, sākot jau no grūtniecības laika, esot mammas puncī, dzemdībām, brāļa/māsas piedzimšanu, vecāku došanos darbā uz ārzemēm, tuvinieku zaudējumiem, fiziskām traumām utt. Diemžēl, dzīve arī priekš bērniem nav rožu dārzs. Bērni, kuri jau iepriekš saskārušies ar pārdzīvojumiem, bieži vien ir jūtīgāki arī pret stresoriem skolā. Dažkārt, grūtības skolā ievērot noteikumus un koncentrēties klases darbam var būt bērniem, kuriem ir bijuši vai šobrīd ir kādi ar skolu nesaistīti pārdzīvojumi. Bērnam jātiek galā ar šiem pārdzīvojumiem, un resursi tikšanai galā ar skolas stresu un grūtībām var nepietikt. Līdz ar to piezīmes un saukšana pie direktora tikai radīs vēl vairāk stresa un pasliktinās bērna situāciju. Tā vietā, lai sodītu vai rātu, bērnu ir nepieciešams atbalstīt un nomierināt, tomēr ne vienmēr vecākiem un skolotājiem ir viegli to izdarīt. Ja vecāku iespējas atļauj, kādu grūtību vai pārmaiņu laikā bērniem resurss un atbalsts var būt arī psihoterapija, kas var palīdzēt stiprināt bērnu, lai bērns varētu tikt galā ar pārdzīvojumiem, un lai tie vairs nav jāpauž ar kāda simptoma palīdzību.